Stāsts
Vai šis ēdiens ir vērtīgs?
No tāluma Andrejs pamanīja, ka vectēvs, uzvilcis savu darba tērpu, jau rosās mājas pagalmā, gatavs ķerties pie darba. Vectēva darba tērps bija daudz ko piedzīvojis strādnieka kostīms un liela instrumentu josta, kas ar visu nepieciešamo jau sagatavotu,
bija aplikta viņam ap vidu.
„Ā, arī mazdēls ir klāt, tas ir tik laipni no tavas puses, ka nāc man palīgā salabot dārza sētu! Bet kas tad tas tev rokā?“ sasveicinājās vienmēr vērīgais vectēvs.
„Tie ir šokolādes cepumi ar ķiršu želeju iekšā, ļoti vērtīgi un labi!“
„Hmm, kādā veidā vērtīgi un labi? Vai tad tu nesen kā nepaēdi pusdienas ar visu saldo ēdienu?“ nedaudz nobažījies jautāja vectēvs.
„Nu, jā, bet šie cepumi arī ir labi! Skaties – te pat stāv rakstīts, ka enerģija katrā kumosā!“
„Ai, ai Andrej, tev taču tūliņ būs divpadsmit gadu… Un tu vēl kaut kam tādam tiešām tici?
Andrejs aizdomājies pielieca galvu: „Kā tu to domā?“
„Es domāju, ka esi taču diezgan jau pieaudzis, lai sāktu domāt pats ar savu galvu, ne ar to, kas reklamējas uz cepumu pakas! Visas tās krāsainās paciņas un reklāmas televīzijā tiešām tā ir tevi ietekmējušas, ka tagad tu akli tici visiem tiem saukļiem? Tagad klausies uzmanīgi un iegaumē uz visu dzīvi – gribu tev atklāt ko patiešām svarīgu!“ Vectēvs ieturēja pauzi, kamēr uzmanīgi ielika instrumentu jostā atpakaļ āmuru un tad teica: „Tikai pārtika ar dzīvību iekšā var tev sniegt enerģiju.“
Andrejs iepleta acis un izbrīnīts atkārtoja: „Ar dzīvību iekšā? Kā tad to saprast? Tā kā tārpus ābolā?“
No smiekliem vectēvs kādu brīdi nespēja parunāt „Nu ne īsti tā, bet uz to pusi jau ir.
Kāpēc tu vispār ēd?“
Andrejs daudz nedomājot sniedza atbildi.
Vai gribi zināt, kā stāsts beidzas? Lejupielādē mūsu publicēto materiālu “Pārmaiņu ēdienkarte”, kur ne atradīsi ne tikai sižeta atrisinājumu, bet arī iedvesmojošus jautājumus, atbildīgus padomus, noderīgus resursus un vēl daudz ko citu!
Problēma Nr. 3:
Mmēs patērējam arvien vairāk intensīvi apstrādātu pārtiku
Kas gan kopīgs cepumiem, saldējumam, čipsiem un šokolādes batoniņiem? Atbilde ir vienkārša – tā visa ir saucama par intensīvi apstrādātu pārtiku.
Salīdzinājumam – ābols šādā vērtējumā būtu neapstrādāta pārtika, bet maize saucama par vidēji apstrādātu. Šādu skalu var veidot, iedziļinoties attiecīgo pārtikas produktu vai ēdienu ražošanas procesā – cik daudz soļi un dažādas starpstadijas ir nepieciešamas, lai nonāktu līdz galaproduktam. Intensīvi apstrādāta pārtika, nevērtējot mājas gatavojumus, bet rūpnieciskos, parasti var lepoties arī ar daudzām pievienotām sastāvdaļām – ne
tikai sāli un cukuru vai garšvielām, bet arīar taukiem un dažādiem konservantiem vai pārtikas piedevām, kas padara attiecīgo produktu pievilcīgāku, garšas kārpiņas kairinošāku vai paildzina produkta derīguma termiņu.
Rūpnieciski apstrādāta pārtika bieži satur palmu eļļu. Lai gan pārtikas industrijā mēģina nodrošināt ražošanu, kas neizraisa mežu izciršanu, palmu eļļas ražošana rūpnieciskos apjomos saistīta ar monokultūru audzēšanu, kas ir problemātiska gan vides, gan sociālo apsvērumu dēļ. (photo: Glopolis)
Līdztekus lielākām porcijām un pārēšanās problemātikai, tieši intensīvi apstrādāta pārtika visbiežāk tiek minēta kā viens no galvenajiem liekā svara un aptaukošanās izraisītājiem visā pasaulē. Pēdējā desmitgadē tuklums ir kļuvis par pasaules izplatītāko veselības problēmu, kas skar katru trešo cilvēku. Tomēr intensīvi apstrādāta pārtika neraisa mūsu bažas tikai veselības, bet arī vides ietekmju dēļ. Gandrīz visas apstrādes metodes ir ļoti energoietilpīgas un līdz ar to arī to ražošanas procesā tiek patērēts būtiski vairāk resursu kā citā pārtikā.
Vēl viena no samērā kopīgām iezīmēm intensīvi apstrādātā pārtikā ir tām bieži vien nenoskaidrojamas izcelsmes pievienotās sastāvdaļas. Viena no
visizplatītākajām ir palmu eļļa. Ir aprēķināts, ka palmu eļļa, bieži vien slēpjoties aiz augu eļļas nosaukuma, ir pievienota vismaz pusē no visas veikalos atrodamās intensīvi apstrādātās pārtikas produktiem. Un ne tikai – tā sastopama arī kosmētikā, tīrīšanas līdzekļos, dzīvnieku barībā un pat motoreļļā. Lielāko palmu eļļas apjomu iegūst Indonēzijā un Malaizijā, kur palmu plantāciju ierīkošanai tiek izcirstas milzīgas lietusmežu platības un nosusināti
ekoloģiski vērtīgie mitrāji. Tieši palmu eļļa tādā veidā ir atbildīga par vērtīgu ekosistēmu izzušanu no zemes virsmas, kā arī vietējo cilšu dzīves telpas
atņemšanu, iegrūžot tās nabadzībā un padzenot no senču zemes. Divos turpmākajos šīs sadaļas stāstos jums būs iespēja tuvāk iepazīties ar veselīga ēdiena konceptu un ieskatīties palmu eļļas ražošanas aizkulisēs Indonēzijā.
Tropu meži izzūd, lai radītu vietu palmu eļļas ražošanai. (photo: Creative commons)
Indonēzijā eļļas palmu plantācijas aizņem teritorijas, kur agrāk bija meži. (Photo: Glopolis)
Gribi uzzināt vairāk? Lejupielādē mūsu publicēto materiālu “Pārmaiņu ēdienkarte” un uzzini stāstus, kas slēpjas mūsu pārtikā.
