Paskals Gbenu (Pascal Gbenou) ir lauksaimnieks, skolotājs un aktivists no Beninas. Viņš vada Rietumu Āfrikas Reģionālo Rīsu Audzētāju Sadarbības Organizāciju (angļu val. „Regional Organisation for Cooperation among Rice Farmers of West Africa”), biedrība, kura cenšas rīkot sarunas ar rīsu tirdzniecības firmu akcionāriem par to, kā padarīt rīsu audzēšanu par ilgtspējīgu un peļņu nesošu. Kopā ar kolēģiem viņš jau vairāk nekā 24 gadus vada divas lauksaimniecības skolas, kā arī strādā par pasniedzēju vietējā universitātē „Université d’Agriculture de Ketou (UAK)” Adžounas pilsētā (Adjohoun), Beninā, un par pētnieku zinātniskajā laboratorijā, kas specializējas zooekoloģijā un zooģeogrāfijā (LaREZ). 2016. gada oktobrī viņš kā goda viesis piedalījās forumā „Ēdam atbildīgi” („Menu for(um) Change”) Prāgā. Savā intervijā Čehijas sabiedrībai Glopolis kā aculiecinieks skaidroja, kā klimata pārmaiņas ietekmē viņa ģimenes fermu un viņa dzīvi.
Kā klimata pārmaiņas ietekmē Jūsu agro-ekoloģisko fermu un veidus, kurā strādājat ar cilvēkiem un atsevišķiem lauksaimniecības veidiem?
Klimata pārmaiņas ietekmē visas mūsu darbības. Kā Jūs jau droši vien zināt, klimata pārmaiņas – tas nozīmē, ka mainās viss. Mēs kā lauksaimnieki Beninā bijām pieraduši laika apstākļus prognozēt, vienkārši skatoties debesīs, kā arī vadīties pēc regulāriem lietus periodiem.Taču lietus periodi ir pilnīgi mainījušies. Laiku pa laikam lietus ir daudz stiprāks nekā parasti un izveidojas plūdi. Kā ģimenes ferma cenšamies pielāgoties, cik spējam, un visu laiku čakli strādājam, lai mūsu klientiem uz galdiem vienmēr būtu pietiekoši daudz pārtikas.
Ko Jūs darāt, lai pielāgotos šai jaunajai situācijai?
Mēs meklējam jaunas sēklas, kas varētu izturēt noteiktus laika apstākļus. Meklējam jaunas tehnoloģijas, piemēram, mācāmies mulčēt. Darām visu, lai aizsargātu labību. Apspriežam visādas stratēģijas, kuras mēs varētu izmantot, lai nezaudētu savas saimniecības.
Paskals Gbenu savā agro-ekoloģiskā fermā.
Vai Jūs varētu dot kādu piemēru? Pie kā jūs, piemēram, nonācāt?
Mēs diskutējam par to, kā mēs varētu vākt lielākas ražas un kā mēs varētu pārdot savus produktus par labāku cenu. Mēs diskutējam par to, kā risināt visādas, sevišķi klimatu pārmaiņu izraisītas problēmas; mēs runājam par auglību un vispār par dzīvi.
Cik cilvēku strādā pie Jums?
Tieši fermā pašlaik nodarbināti četri cilvēki. Tie ir pastāvīgi darbinieki. Mums ir arī vairāki cilvēki, kas grib strādāt laiku pa laikam. Kā es jau stāstīju savā referātā, mums ir ferma-skola, kura dod daudziem jauniem cilvēkiem iespēju studēt lauksaimniecību. Viens no mūsu darba vissvarīgākajiem aspektiem ir tas, ka mēs visu atkārtoti izlietojam, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Fermai vispār nav atkritumu. Mēs audzējam lopus un dārzeņus un svarīgi ir, ka šie procesi savā starpā ir saistīti. Viss tiek atkārtoti izlietots. Tas ir viens no veidiem, kā cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Paskala Gbenu ferma un lauksaimniecības skola.
Vai Jums dod cerību jaunākais ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas („United Nations Food and Agriculture Organization“, UN FAO) pārskats, kurā uzsverts, ka mazas saimniecibas vajag atbalstīt?
Jā, mums vajag atbalstu. Piemēram, man pašam bez atbalsta vispār nebūtu nekādas fermas. Skatoties uz Eiropu, redzam, ka zemkopji te saņem lielu finansiālo atbalstu, tāpat arī ASV. Taču Āfrikā situācija ir citāda. Tas mums ir grūti. Mums, rīsu audzētājiem, ir negodīga ārvalstu konkurence. Tā kā mūsu valdība mūs neatbalsta, mums jācīnās ar citu valstu pārtikas pārprodukciju. Tas var mūsu tirgus, tā sakot, izsist no sliedēm. Situācija nav viegla, bet mēs ticam, ka mūsu uzdevums ir rūpēties par to, lai pasaule būtu paēdusi, un mēs cenšamies to darīt. Mēs ceram, ka viņi mainīs savu viedokli un centīsies kaut ko mūsu labā izdarīt.
Kas palīdz? Vai, piemēram, veidot ar pārtikas produkciju saistītu cilvēku organizācijas?
Bet mums taču jau ir savas organizācijas, došu Jums piemēru. No atsevišķu ciematu līmeņa līdz pat visas Rietumu Āfrikas līmenim, lauksaimniekiem ir savas organizācijas. Mēs esam izdarījuši visu, ko varējām darīt organizēšanas ziņā, bet ar to nepietiek. Svarīgs ir finansiālais atbalsts. Mums vajag nedaudz zemākus nodokļus. Mums vajag labvēlīgus apstākļus pārtikas produktu pārdošanai. Taču mums to pašlaik nav.
Paskals Gbenu forumā „Ēdam atbildīgi”, lekcijas laikā.
Kā Jūs forums „Ēdam atbildīgi” iedvesmoja? Ko Jums deva diskusijas ar kolēģiem šeit?
Tāds forums iedvesmo, jo satiekat cilvēkus, kuri ir līdzīgā situācijā kā jūs, cilvēkus no Indijas un pat cilvēkus no Eiropas, kuri ir pilnīgi atšķirīgā situācijā. Nejūtaties vientuļi. Tā ir lieliska iespēja izveidot kontaktu tīklu un mainīties informācijām. Forumi arī dod iespēju kopā domāt, kā palīdzēt un kā izglītot pasauli. Globalizētājā situācijā viss ir saistīts ar visu. Ja mēs nestrādāsim kopā, tad jau noteikti visi kopā pazudīsim…
Paskals Gbenu ar skolotājiem no Rumānijas.
Kas tas ir Jūsu darbā, kas Jums dāvā prieku? Pagaidām mēs runājām par Jūsu darba grūtībām, bet kas ir Jūsu cerības un prieka avots?
Man bezgala patīk vienkārši audzēt kaut ko, ko kāds cits var likt uz šķīvja. Man bezgala patīk atbildība par to, lai cilvēki būtu paēduši! Man patīk arī atbildība par vidi. Tā ir atkarīga no mums. Mēs pie tās strādājam. Lielas firmas dara, ko grib. Tāpēc mēs strādājam pie tā, lai pārtika būtu pieejama ikvienam, regulāri un par saprātīgu cenu. Tas ir ļoti svarīgi. Pat ja viss pārējais pārstātu darboties, lauksaimniecība vienmēr būs vajadzīga. Tāpēc mūsu vieta sistēmā ir svarīga un mūsu pozīcija ir laba. Mums vajag aizsardzību, mums vajag palīdzību un mums vajag sadarbību, lai mainītu situāciju, kura kļūst sliktāka un sliktāka.
