Stāsts:
Klimatam draudzīgs pārsteiguma mielasts
„Ir jau gandrīz puspieci! Es dzirdēju zvanu pie durvīm,“ steigā ieteicās Sintija, kas Agnesei palīdzēja sanest spilvenus, lai ciemiņi varētu ērtāk sēdēt arī uz grīdas.
Pa durvīm ienāca Jāzeps kopā ar pieciem citiem puišiem, rokās nesdami ābolu sulas pudeles. Mikaēla, kas pildīja namamātes lomu, ik pa brīdim skrēja pie durvīm tās atvērt arvien jaunam viesu pulciņam. Visi septiņpadsmit viņas draugi no skolēnu apmaiņas starptautiskās programmas drīz vien bija ieradušies, izņemot Gregoru.
Sarunu pirmais uzsāka Razvans: „Nu ko mēs tādu varētu Gregoram kā pārsteigumu sagādāt? Šodien ir 10. novembris un palikušas vairs tikai divas nedēļas pirms atvadām! Žēl, ka viņš būs pirmais, kuram jādodas prom uz mājām Slovēnijā.“
Sintija iesaistījās diskusijā: „Mēs jau esam atraduši lielisku norises vietu! Mikaēlas vecmāmiņa, mūsu vienīgais īstais vietējais draugs šai pilsētā, atļaus mums izmantot savu māju. Tur pietiek vietas vismaz 30 cilvēkiem, būs arī vieta palikšanai pa nakti. Tur ir kamīns un dārzā arī ugunskura vieta. Mums tikai atliek izlemt par citām praktiskajām lietām, kā ēdienu vakaram.“
Agnese turpināja: „Tā kā Gregors nākamajā semestrī uzsāks studijas vides zinātnē, būtu loģiski, ja mēs sagatavotu kaut ko tematisku. Kā būtu, ja viss, ko liksim uz galda būtu videi draudzīgi saražots? Tāds klimatam un videi draudzīgs pārsteiguma mielasts.“
Sintija iedegās par šo domu: „O, jā, tā ir laba ideja! Mēs varētu censties, lai kopā produktiem būtu maz pārtikas kilometru.“
Martins: “Piedod, bet kas ir tie pārtikas kilometri?”
Sintija: „Tas ir tāds termins! Tas nozīmē, ka pārtika nav ceļojusi simtus un pat tūkstošus kilometru līdz nonāk uz mūsu galdiem. Un cits termins – zema oglekļa pēda, savukārt, nozīmē, ka pārtikas saražošanas un transportēšanas procesā nav radīts pārāk daudz CO2, kas ietekmē planētas klimatu.“
Vai gribi zināt, kā stāsts beidzas? Lejupielādē mūsu publicēto materiālu “Pārmaiņu ēdienkarte”, kur ne atradīsi ne tikai sižeta atrisinājumu, bet arī iedvesmojošus jautājumus, atbildīgus padomus, noderīgus resursus un vēl daudz ko citu!
“Pārtikas kilometru” jēdziens apraksta attālumu, kas pārtikas produktam jāpieveic, pirms to patērē. Pārtikas kilometru samazināšana nozīmē, ka samazinās oglekļa izmešu apjoms, ko transportēšanas rezultātā rada kuģi, vilcieni, smagās automašīnas un lidmašīnas. Bet pārvadāšana sastāda tikai nelielu daļu no pārtikas CO2 pēdas. Ražošana, pārstrāde un iepakošana rada vēl vairāk oglekļa piesārņojuma. Turklāt liela nozīme ir tam, ko ēdam: dārzeņu ražošana rada mazāku oglekļa pēdu, nekā gaļas ražošana (uzzini vairāk 2.Nodaļā). (Photo: Creative Commons)
Problēma Nr. 1:
jebkas, jebkad no jebkuras vietas.
Ēdiens atspoguļo vietējās dabiskās īpatnības. Tā kā dabas apstākļi dažādās valstīs un dažādos pasaules reģionos atšķiras, arī uztura paradumi veidojas dažādi. Protams, viens no galvenajiem iemesliem ir temperatūras atšķirības, bet ne tikai. Atšķiras arī gaisa mitrums, saules gaismas intensitāte, gadalaiku nomaiņa un citi apstākļi. Banāni vislabāk aug tropiskajā klimatā, tajās valstīs, kas atrodas vistuvāk ekvatoram, piemēram Ekvadorā. Šajās valstīs banāniem nav specifiska ražas novākšanas sezona, tie vienkārši aug visu gadu. Toties, piemēram, ābeles noteikti nevar izdzīvot tropiskajos apstākļos un tās aug mērenā klimata joslā, valstīs, kur ir līdzīgi dabiskie apstākļi kā Eiropā.
Katrā valstī, nomainoties nedēļām un mēnešiem, mēs piedzīvojam pakāpenisku sezonu pāreju. Un katrs periods ir iezīmīgs ar atšķirīgu dārzeņu un augļu piedāvājumu. Izmantojot pārtikā tieši tos produktus, kam tajā laika periodā ir labākā un atbilstošākā sezona, mēs garantējam to, ka saņemsim vissvaigāko un uzturvielām visbagātāko ēdienu. Priekšrokas došana vietējai pārtikai arī ir garantija, ka tā nav ceļojusi pie mums pāri visai pasaulei, izraisot virkni vides un resursu patēriņa ietekmju.
Pārtikas tirdzniecības mijiedarbības saikņu ilustrācija. No kurienes uz kurieni ceļo pārtika? Vai visas valstis iesaistītas vienlīdzīgi? (Photo: B.S. Halpern (T. Hengl; D. Groll) / Wikimedia Commons, via Wikimedia Commons)
Pilsētniekiem, kas iepērkas lielveikalos, var šķist, ka uz pasaules vairs nav ne attālumu, ne gadalaiku. Lielveikalu plaukti ir pilni ar visiem dārzeņiem un augļiem visa gada garumā. Tomāti, gurķi, āboli, vīnogas un citas pārtikas preces nu ir pieejamas jebkurā brīdī. Bet tās pērkot jārēķinās, ka vai nu tās ir vestas no tālienes, vai audzētas siltumnīcās un abējādi to uzaudzēšana un nogāde līdz patērētājam ir ļoti energoietilpīga. Tikpat liela iespēja ir, ka augļi un dārzeņi, kas izskatās kā nesen novākti, īstenībā ir vairākus mēnešus jau nostāvējuši plauktos un savu ārējo izskatu saglabā tikai tāpēc, ka apstrādāti ar ķīmiskām vielām (piemēram, ābolu apstrāde ar fungicīdiem un vasku). Šajā gadījumā tie ne tikai ir jau zaudējuši lielāko daļu savas uzturvērtības, bet var saturēt arī agroķimikāliju atliekas.
Piemēram, mums eiropiešiem, banānu vietā vienmēr prātīgāk būtu izvēlēties ābolus vai citus vietējos sezonālos augļus brīžos, kad tie ir savā sezonā. Jūnijā noteikti vislabāk garšos zemenes, bet janvārī tā vietā lai pirktu lielveikalā zemenes, labāk ir izvēlēties ābolus, pat ja tie jau ir ārpus sezonas pāris mēnešus.
Sezonālās pārtikas izvēle visbiežāk ir arī ekonomiski izdevīgāka, turklāt tā noteikti sniedz iespēju izbaudīt garšīgāku un svaigāku ēdienu, kā arī atbalsta vietējo lauksaimniecību un ekonomiku.
Mūsdienās iespējams ēst zemenes pat Janvārī un svaigus gurķus visu gadu, jo ražošana notiek siltumnīcās.Netālu no Almerijas Spānijā atrodas vieta, kur ir pasaulē vislielākais siltumnīcu blīvums – siltumnīcas kopumā klāj 26 tūkstošus hektāru lielu teritoriju (tātad zemes platību, kas līdzvērtīga 85% Rīgas teritorijas!). Šo vietu tuvīnās apkaimes iedzīvotāji sauc par “plastmasas jūru”. Daudz legālu un nelegālu migrantu tur strādā apstākļos, kas nav cilvēka cieņai atbilstoši. Lai uzzinātu vairāk par cilvēktiesībām un atbilstošiem darba apstākļiem, apskati 4.Nodaļu. (Photo: Google Earth)
Gribi uzzināt vairāk? Lejupielādē mūsu publicēto materiālu “Pārmaiņu ēdienkarte” un uzzini stāstus, kas slēpjas mūsu pārtikā.
