Šī ir intervija ar Su-Ming Ho (Su-Ming Khoo), Īrijas nacionālās universitātes Politoloģijas un socioloģijas fakultātes pasniedzēju (angļu val. „National University of Ireland’s School of Political Science and Sociology”). Intervija ierakstīta Prāgā, Su-Ming piedaloties forumā „Ēdam atbildīgi” (angļu val. „Menu for Change”). Savos pētījumos viņa nodarbojas ar cilvēktiesībām, alternatīvu ekonomiju, patērētāju aktīvismu un ilgtspējīgu attīstību.

Raksta beigās atrodams šīs intervijas video ieraksts.

Šajā forumā mēs runājam par projektu „Ēdam atbildīgi” (angļu val. „Menu for Change”, „Ēdienkarte pārmaiņai”). Ko Jums tas nozīmē un kā tas ir saistīts ar Jūsu darbu?
Priecājos, kad uzzināju, ka varēšu piedalīties tieši projekta „Menu for Change” forumā. Tas man deva iespēju savienot vairākas sava darba jomas – ilgtspējīgu attīstību, pētījumus un pasniegšanu. Mani interesē jaunas idejas par ilgtspējīgu attīstību, par to, kas ietekmē vidi un par to, ko mēs varam darīt ar telpu, kura cilvēcei atliek mūsu planētā un kura kļūst šaurāka un šaurāka. Tas man ļauj to darīt ar pieejama un viegli saprotama pārtikas temata palīdzību, savienojot visas šīs sarežģītās problēmas vienā „paketē” ar pārtikas produkciju saistītu jautājumu un attiecību.

Klimata pārmaiņais stipri ietekmē lauksaimniecību. Kā, Jūsuprāt, vajadzētu to pielāgot un uzlabot?
Pasaule mūsdienās cīnās ar kritiskām problēmām, kuras ietekmē to telpu planētā, kurā cilvēce var droši dzīvot. Tieši lauksaimniecība ir joma, kurā vajag mainīt esošo produkcijas un patērēšanas veidu un dot iespēju cilvēkiem atsevišķās lauksaimniecības jomās, gan ražotājiem, gan patērētājiem, labāk saprast viens otru, lai mēs paliktu drošā klimata stabilitātes zonā. Jaunajā starptautiskajā Parīzes nolīgumā mēs apsolam pārvaldīt un samazināt siltumnīcas gāžu, piem. metāna, emisiju. Ar lauksaimniecības palīdzību varam arī risināt svarīgākos mūsdienu izaicinājumus, kā piem. ķīmisko piesārņojumu vai pārtikas produkciju un piegādi tādā veidā, kāds ļauj ekonomikai attīstīties ietverošākā veidā.

Su-ming Khoo during her lecture.

Su-Ming Ho lekcijas laikā.

Jūs rakstāt grāmatas un lasāt lekcijas par tiesībām uz pārtiku. Ko tas nozīmē?
Tiesības uz pārtiku parasti tiek uztvertas kā viena no jomām, kurā vajag darboties, liekot praksē ekonomiskās, sociālās un kulturālās tiesības. Tas nozīmē, ka tiesības uz pārtiku ir pirmā lieta, par kuru mums vajag padomāt, cenšoties izdomāt veidus, kā cilvēkiem palīdzēt uzlabot viņu ekonomisko stāvokli un līdz ar to sniegt viņiem pamattiesības. Tiesības uz pārtiku pieder pie pamattiesībām un cilvēkiem to ir viegli saprast.

Vai klimata pārmaiņas apdraudē arī šīs tiesības?
Klimata pārmaiņas ietekmē to, cik un kādu ražu kādi cilvēki var audzēt. Tās arī ietekmē pārtikas pieejamību. Tas, ka pārtika pastāv, vēl nenozīmē, ka tā ir visiem fiziski un ekonomiski pieejama. Tātad klimata pārmaiņas stipri ietekmē šos divus kriterijus, kurus izmantojam, vērtējot pamattiesības uz pārtiku. Tās arī ietekmē to, vai pieejama pārtika vispār ir piemērota, jo tās ietekmē to, kādas šķirnes var audzēt un kam ir pieejama veselīga un barojoša pārtika. Tātad tiesības uz pārtiku dod mums rāmi pārtikas pētījumiem, kurš liek uzturvērtību pašā centrā un spiež domāt arī par citiem tematiem, nevis tikai par pārtikas produkciju un par to, kāpēc cilvēkiem vajadzīga pārtika un kāpēc tā pieder pie cilvēka pamattiesībām. Pēdējais kritērijs, vērtējot šīs tiesības, ir pārtikas ražošanas ilgtspējība.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija („United Nations Food and Agriculture Organization“, UN FAO) nesen izdevusi pārskatu, kurā uzsverts, ka ja mēs nemainīsim lauksaimniecības veidus, 2050. gadā pasaulē daudz lielāks skaitlis cilvēku nekā šogad būs klimata pārmaiņu apdraudēts. Kādas pārmaiņas pasaulei vajag?
Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Pasaulei vajag pamatīgas pārmaiņas. Mēs vairs nedrīkstam domāt atsevišķi par lauksaimniecību, bet gan sākt domāt par ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kura ikvienam nodrošina pieeju pie nepieciešamas pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā. Jaunais ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārskats skaidri saka, ka tieši klimata pārmaiņas, kā arī lauksaimniecība un pārtikas drošība ir vissvarīgākie temati, runājot par un risinot visu pārtikas sistēmas problēmu. Pie šiem svarīgiem tematiem pieder vēl jaunas idejas vispār, kā arī pārtikas sistēmas transformēšana tādā veidā, kas dod iespēju uzturēt mūsu planētā telpu, kurā cilvēce var droši dzīvot.

Kas vēl draud videi?
Piemēram, agroķīmiskais ūdens sistēmu piesārņojums ar slāpekli un fosforu, ķīmiskais piesārņojums, sevišķi ar grūti iznīcinājamiem organiskiem piesārņotājiem, kuri ir ļoti toksiski, un pēdējā laikā kļūst skaidrs, ka arī piesārņojums ar glifosātu un pesticīdiem ir stiprs un bīstams, jo tam var būt ilgtermiņa ietekme bioloģiskajai daudzveidībai. Bioloģiskās daudzveidības samazināšana īstenībā ir viena no mūsu planētas lielākajām problēmām. Zaudējam bioloģiskās daudzveidības pamata elementus; piemēram, mēs pēdējā laikā uztraucamies par bitēm un citiem apputeksnētājiem, jo tie ātri izmirst un mēs baidāmies, ka tieši apputeksnētāji pavisam izmirs un tie vairs, tā sakot, „nesniegs savus pakalpojumus ekosistēmai”, uz kuriem balstās mūsu pārtikas un dārzeņu produkcija.

Su-Ming Khoo diskutuje s Terezou Čajkovou, koordinátorkou projektu Menu pro změnu.

Su-Ming Ho diskusijā ar Terezu Čajkovu, projekta „Ēdam atbildīgi” („Menu for Change”) vadītāju.

Kā mēs kā Rietumu valstu iedzīvotāji varam mainīt savu ēdienkarti?
Tas ir vissvarīgākais jautājums – ko mēs varam darīt, lai mainītu situāciju. Es ieteiktu risinājumu, kas būtu saistīts ar atbalstu tam lauksaimniecības veidam, kurš stiprāks zināšanu un darba ziņā un mazāk stiprs ķīmijas un oglekļa emisijas ziņā; vairāk vietējo produktu, vietējo lauksaimnieku, mazāku ražotāju, kā arī īsāku ražošanas, transporta un pakošanas ķēdi pārtikas produkcijā. Tātad ēst vietējo produkciju patērētājiem ir ļoti noderīga izvēle. Vajag atjaunot starp patērētājiem un lauksaimniekiem tādas attiecības, kādas lauksaimniekiem garantētu stabilus ienākumus un sargātu un pētītu vides pamata elementus, kurus viņiem vajag, lai varētu veiksmīgi un ilgi uzturēt savas saimniecības, piem. veselīgu augsni, bioloģisko daudzveidību un klimata stabilitāti.