Zelta pupa

Latīņamerikas valstī Bolīvijā ainava strauji mainās. Tur, kur kādreiz zemnieki audzēja kartupeļus, ķirbjus, kviešus, vistas, cūkas un citus augus un dzīvniekus, tagad ir redzami lauki, kuros audzē tikai viena veida augus – soju. Šajās reiz dzīvīgajās, dažādajās ainavās, kuras bija pilnas ar cilvēkiem, tagad vairs nav cilvēku klātbūtnes. Cilvēkus ir aizvietojusi lauksaimniecības tehnika – traktori, dažkārt pat lidmašīnas, kas izsmidzina pesticīdus. Kādēļ mums vajadzīgs tik liels daudzums sojas?

Bezgalīgas plantācijas un šniceles

Kur izmanto soju? Sojas ražošanai ir saikne ar gaļas patēriņu! Soja tiek izmantota lopbarībai. Bolīvija eksportē sojas pupiņas uz Eiropu. Eiropas Savienība ir lielākais sojas miltu importētājs lopbarībai pasaulē. Vēsturiski soja nebija tik svarīga, jo lopi dzīvoja ganībās un tiem baroja cilvēku ēdiena pārpalikumus. Industriālās lopkopības modelī, kurš tiek plaši izmantots mūsdienās, lopi tiek turēti iekštelpās un baroti ar olbaltumvielām bagātu barību, piemēram, soju un kukurūzu. Šādas saimniecības izmanto industriālās lopkopības modeli. Tātad, jo vairāk industriāli ražotas gaļas mēs apēdam, jo vairāk sojas ir jāizaudzē.

1963:
1983:
2013:
2050:

Apdraudētais dārgums – Latīņamerika

Bolīvija, Paragvaja, Argentīna un Brazīlija aizvien palielina saražotās sojas apjomus eksportam industriālajām saimniecībām lopbarībai. Tas nozīmē, ka mūsdienās Bolīvijā ir mazāk ģimenes saimniecību, mazāk saražotā ēdiena vietējiem iedzīvotājiem un vairāk eksportam industriāli saražotas sojas. Vai zini, kas ir Serada? Serada ir Brazīlijas tropisko savannu reģions, otrs lielākais bioms Brazīlijā pēc Amazones lietusmežiem - aptuveni 20% no valsts teritorijas. Sojas plantācijām ir nepieciešams ļoti daudz zemes, tāpēc sojas audzēšanai ne tikai tiek piemērotas iepriekš izmantotās lauksaimniecības platības, bet arī tiek dedzināti meži. Amazones meži un Serada sarūk. Tam ir milzīga ietekme uz klimata pārmaiņām, jo Amazones lietusmeži regulē laikapstākļu ciklus un uzglabā lielu daudzumu oglekļa dioksīda gāzes.

Amazon
Savana

Cēloņsakarību apzināšanās

Industriālās lauksaimniecības var tikt izvietotas jebkur pasaulē. Tās nav piesaistītas zemei un darbojas lineārā modelī kā rūpnīcas. Problēma rodas, kad mēs sākam audzēt lopbarību vienā pasaules pusē, bet pašus lopus – citā. Šādi mēs izjaucam lauksaimniecības ciklus, ko varam novērot lielākajā daļā ģimenes saimniecību. Atbildīgas lauksaimniecības pieejā visi sistēmas elementi ir nozīmīgi. Dzīvnieku mēsli tiek izmantoti, lai bagātinātu augsni, kurā vēlāk augs lopbarība. Tas nav iespējams lineārā sistēmā. Industriālā lauksaimniecība ir augsnes un pazemes ūdeņu noplicināšanas un piesārņojuma cēlonis. Gaļas ražošanai ir vajadzīgs ļoti daudz ūdens. „Industriāla lopkopība patērē 15 500 litru ūdens viena kilograma liellopa gaļas saražošanai. Ūdens tik, cik nelielā peldbaseinā, lai iegūtu četrus steikus? Šis apjoms pārsteidz, pirms izpētām, cik daudz viena govs apēd savas dzīves laikā: 1300 kilogramu graudu un 7200 kilogramu siena. Šāda daudzuma lopbarības izaudzēšanai ir vajadzīgs milzīgs daudzums ūdens! Šī ir nepatīkama doma, bet ko mēs varam darīt lietas labā?

Esi radošs virtuvē!

Mēs jau zinām, ka vidēji bagātās valstis, tajā skaitā mēs, eiropieši, ēd ļoti daudz gaļas. Pasaulē nepietiktu zemes, lai visus pabarotu, ja visa pārējā pasaule sāktu patērēt tikpat daudz gaļas, cik mēs. Tomēr stāsts nav tikai par gaļu – ir arī piens, olas un citi piena produkti, piemēram, siers, kas tiek ražoti, izmantojot lauksaimniecības dzīvniekus. Pirmais un vienkāršākais solis ir padomāt, cik daudz dzīvnieku izcelsmes produktu mēs ēdam un vai kādus produktus ir iespējams aizvietot ar ko citu. Vai vari atrast receptes, kurās nav vajadzīgi dzīvnieku izcelsmes produkti? Lūk, dažas:
Radošas receptes

Vietējie vislabākie!

Mēs esam apdomājuši, cik daudz gaļas un piena produktu mēs ēdam. Tagad varam padomāt, kur ir audzēti produkti, ko mēs patērējam. Vai tie ir saražoti, nekaitējot videi? Vai dzīvniekiem bijusi iespēja būt ārā? Vai viņiem ir dota vietēji audzēta lopbarība vai tāda, kas audzēta Latīņamerikā? Tad to nav nepieciešams pārvadāt tūkstošiem kilometru pāri okeānam uz Eiropu, un gaļas ražošanas ietekme uz vidi samazinās.

Atbalstītāji

European Year for Development
Czech Development Agency

Izvēlies valodu