Zelta pupa
Latīņamerikas valstī Bolīvijā ainava strauji mainās. Tur, kur kādreiz zemnieki audzēja kartupeļus, ķirbjus, kviešus, vistas, cūkas un citus augus un dzīvniekus, tagad ir redzami lauki, kuros audzē tikai viena veida augus – soju. Šajās reiz dzīvīgajās, dažādajās ainavās, kuras bija pilnas ar cilvēkiem, tagad vairs nav cilvēku klātbūtnes. Cilvēkus ir aizvietojusi lauksaimniecības tehnika – traktori, dažkārt pat lidmašīnas, kas izsmidzina pesticīdus. Kādēļ mums vajadzīgs tik liels daudzums sojas?
Pasaulē saražotās sojas apjoms strauji pieaug, īpaši kopš 20. gadsimta sākuma. Pēdējos 50 gados tas ir pieaudzis vienpadsmit reizes.
Industriālā lauksaimniecība izmanto smago tehniku. Šāds lauksaimniecības veids ir iespējams tikai lielos laukos, kur tiek audzēti tikai viena veida augi. To sauc par monokultūru lauksaimniecību. Vai zināji, kā monokultūras nodara kaitējumu videi un biodaudzveidībai? Izlasi nākamās sadaļas!
Soja ir vērtīgs olbaltumvielu avots, jo no hektāra sojas pupiņu var iegūt vairāk olbaltumvielu nekā no jebkura cita auga. Tai ir daudz pielietojumu: cilvēku un dzīvnieku pārtikā, kā arī degvielai.
Vairāk nekā 75% sojas tiek izmantoti kā lopbarība. Tikai 6% sojas tiek izmantoti, lai saražotu produktus, ko mēs ēdam paši, piemēram, tofu vai sojas pienu.
